Pēdējie gadi ir mainījuši mūsu uzskatus par tādu jēdzienu kā bagātība. Laikā, kad jūtama ir darba zaudēšanas un algu samazināšanas smagā nasta, cilvēki ir sākuši vairāk ekonomēt, kas daļēji ir sekas pārvietošanās ierobežojumiem, bet daļēji dzinulis samazināt tēriņus, lai atliktu naudu nebaltām dienām. Kā ieguldīt brīvos līdzekļus, lai tuvākā nākotnē nodrošinātu stabilitāti?
Investīcija ik vienam…
Pēdējā laikā strauji palielinājies to jauniešu īpatsvars, kuri vēlas vairāk ekonomēt, lai priekšlaicīgi dotos pensijā. Daudzi ir pamanījuši, ka pārdomātas investīcijas var palīdzēt ne tikai vairot labklājību, bet arī ilgtermiņā uzlabot finansiālo stabilitāti.
Bet kāpēc mēs nolemjam veikt ieguldījumus tieši tagad? Atbilde ir vienkārša – inflācija. Inflācija ir ikgadējs un vispārējs cenu pieaugums, kas izraisa pirktspējas kritumu. Inflācijas līmenis var ievērojami atšķirties, taču daudzās valstīs pēdējā laikā ir vērojams straujš inflācijas pieaugums.
Tiem, kuri uzkrāj līdzekļus turpmākai izmantošanai, ir jāliek naudai strādāt savā labā. Naudas nelaišana apritē samazina tās vērtību. Savukārt, jo vairāk ieguldījumu, jo ātrāk iespējams izmantot salikto procentu spēku.
Apzinātas darbības
Pastāv vairākas investīciju stratēģijas, lai gan lielākā daļa atgriežas pie modeļa – pirkt lēti, pārdot dārgi. Bieži tas tiek apzīmēts kā “buy the dip” (pirkt, kad cenas sarūk). Šī investīciju pamatmetode attiecas uz lielāku aktīvu daudzuma iegādi cenu atkāpšanās un korekcijas laikā. Lai gan tas izklausās vienkārši, investors iegulda daudz laika diagrammu, vidējās īstermiņa un ilgtermiņa kustības un vēsturisko tendenču analīzē. Tiek runāts arī par lielu kritumu (big dips) vai mazu kritumu (small dips) iegādi. Pirmais gadījums attiecas uz situāciju, kad cena nokrītas zem vidējā, bet otrais, kad cena nokrītas no vietas, kur tā nesen ir nonākusi. Investori, kas iegādājas saskaņā ar šo stratēģiju, var izvēlēties – ātri pārdot peļņas gūšanai vai saglabāt aktīvu ilgtermiņa pozīcijas nodrošināšanai.
Aktīva iegāde, kad tā cena atkāpjas, ir laba stratēģija, bet tai ir daži trūkumi. Pirmkārt, ir grūti pateikt, kāda būs aktīva vērtība nākamās stundas vai nākamās dienas laikā. Tādēļ pastāv cits investīciju veids: iegādāties, ja cena ir zemāka par vēsturisko vidējo. Šeit ir noderīga izpratne par mainīgo vidējo lielumu, kas parāda labākos iespējamos punktus iekļūšanai un izkļūšanai no tirgus.
Nākotnes aktīvi
Kriptovalūtas ir viena no šobrīd visstraujāk augošajām investīciju jomām, kas izrādījās populārākais pēdējo gadu aktīvs. Turklāt, daudzi eksperti uzskata, ka tieši kriptovalūtas var apsteigt tradicionālos finanšu instrumentus.
Neskaitot kriptovalūtas, pastāv arī citas investīciju iespējas, kas labi saglabā savas pozīcijas. Labākie akciju ieteikumi nākamajam gadam ir PSU State Bank of India (SBI), GAIL, HDFC Bank, TCS un ONGC. Savukārt, nekustamais īpašums ir viena no populārākajām investīciju iespējām kopumā. Pēdējie gadi ir būtiski ietekmējuši komerciālos nekustamos īpašumus, nosakot cenas rekordzemā līmenī. Eksperti uzskata, ka ir ieteicams iegādāties komercīpašumu, lai pārveidotu to par kopdarba telpu. Pieaugot pieprasījumam pēc kopdarba telpām, tā var izrādīties pastāvīgas un regulāras peļņas iespēja.
Investīcija kriptovalūtās – vai ir vērts?
Kriptovalūtas ir īpašs aktīvu veids, kuru atšķir mainīgums, tehnoloģiskais potenciāls un ļoti plaša iespējamo investējamo monētu izvēle. Gada laikā, no 2016. gada decembra līdz 2017. gada beigām, bitkoinu vērtība ir palielinājusies no 750 USD līdz 10000 USD. Tas nozīmē, ka ikviens, kurš 2016. gada decembrī ieguldīja 10 000 ASV dolāru, iegūtu satriecošu summu 133 333 USD apmērā 365 dienu laikā. Faktiski kriptovalūtu kopējā tirgus kapitalizācija pārsteidzoši sasniedza pat 500 miljardus ASV dolāru. Tā kā spekulatīvais burbulis nepārtraukti pieauga, straujās izmaiņas tirgū izraisīja burbuļa pārsprāgšanu. Kad bitkoina cena samazinājās, kritās arī visu pārējo kriptovalūtu cenas. Daudzi investori ir guvuši labumu no spekulatīvā burbuļa. Tas ir svārstīguma rezultāts – aktīva tendence radīt lielus zaudējumus, bet arī lielus ienākumus. Savukārt, tehnoloģiskais potenciāls nozīmē, ka investīcijai kriptovalūtās ir daudz kopīga ar tehnoloģiskajiem risinājumiem, piemēram, investīciju startapos. Šeit, galvenokārt, tiek ņemts vērā mērķis, kādam kriptovalūta tikusi radīta. Tas var būt universāls maksāšanas līdzeklis vai lietotnes un viedo līgumu izveides veids, kā arī daudzi citi pielietojumi. Tie visi ietekmē potenciālo vērtību nākotnē.
Plašā izvēle atšķir kriptovalūtas no tradicionālākajiem aktīviem. Pastāv vairāk nekā 6000 dažādu monētu, kas savā starpā nav saistītas. Savukārt, vērtspapīru gadījumā tie ir skaidri sagrupēti veidi. Lielo uzņēmumu akcijas var atrast lielākajās un slavenākajās biržās, dažādas vietējās biržas pārdod vietējo uzņēmumu akcijas u.tml. Kriptovalūtu gadījumā pazūd jebkādas savstarpējās mijiedarbības, biržas piedāvā tās kriptovalūtas, kas investoru vidū tiek uzskatītas par populārām. Tas nozīmē, ka biržas, galvenokārt, vadās pēc tirgus kapitalizācijas, nevis reālā potenciāla principa.
Nākotnes kriptovalūtas
Daudzi uzskata, ka bitkoina ēra ir beigusies, lai gan pastāv alternatīvas. Pirmā no tām ir Ethereum – vienādranga izkliedētās skaitļošanas platforma, kas ļauj izveidot un palaist viedos līgumus un decentralizētas lietotnes (DApps) bez kavēšanās, krāpšanas iespējām, kontroles vai trešo personu iejaukšanās. Ethereum lietotnes darbojas uz platformai specifiskiem kriptogrāfijas žetoniem – ēteriem. Ēteri tiek izmantoti, lai pārvietotos Ethereum platformā, un tos, galvenokārt, izvēlas programmētāji, kuri vēlas izveidot un palaist lietotni Ethereum platformā, vai investori, kuri ar ēteru palīdzību vēlas iegādāties citu digitālo valūtu. Ēteris tika radīts 2015. gadā, un pašlaik ir otra lielākā digitālā valūta pēc bitkoina tirgus kapitalizācijas ziņā.
Litecoin tirgū nonāca 2011. gadā kā papildinājums Bitcoin. Tiek uzskatīts, ka Litecoin protokolu publiskoja bijušais Google inženieris un MIT absolvents Čārlijs Lī (Charlie Lee). Litecoin pamatā ir atvērtā avota programmatūras globālais maksājumu tīkls, ko nekontrolē neviena centralizēta iestāde vai valdība. Tas izmanto darba pierādījumu, kuru iespējams dekodēt, izmantojot patērētāju procesorus. Lai gan Litecoin daudzējādā ziņā ir līdzīgs Bitcoin, tam ir ātrāks bloka izveidošanas ātrums, nodrošinot daudz ātrāku transakciju apstiprināšanu.
Neskatoties uz to, tieši Stellar tiek uzskatīta par vienu no daudzsološākajām nākotnes e-monētām. Vienlaicīgi Stellar ir gan valūta, gan maksājumu platforma. Tā ir maksājumu tehnoloģija, kuras mērķis ir apvienot finanšu iestādes, maksimāli samazinot izmaksas un laiku, kāds nepieciešams starptautiskiem naudas pārvedumiem. Šo investoru vidū populāro aktīvu iespējams iegādāties, piemēram, Stellar paketes ietvaros.
Stellar darbojas kā decentralizēts serveru tīkls blokķēdē ar virsgrāmatu, kas visos mezglos tiek atjaunināta ik pēc 2 līdz 5 sekundēm. Pamanāmākais faktors, kas Stellar atšķir no populārām monētām, tostarp bitkoiniem, ir vienprātības protokols, kas transakcijas apstiprināšanas laikā nebalstās uz visu tīklu, bet tā vietā izmanto Federated Byzantine Agreement (FBA) algoritmu, nodrošinot ātrāku datu apstrādi. Pastāv arī daudz plānu, kā uzlabot valūtas efektivitāti un turpmāku attīstību.
Investīcijas ir pārbaudīts veids finansiālās stabilitātes nodrošināšanai, lai gan ir vērts apzināties risku, ko uzņematies, un vienmēr izvēlēties aktīvus, kuriem tiek paredzēta laba nākotne.
